7.-11.04.2025. Tulpju dārzi STAMBULĀ (AVIO)

BRĪVO VIETU SKAITS: 10+

Kā rezervēt vietas ceļojumam

Stambula pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā un ir zināma kā divu kontinentu karaliene – Eiropas un Āzijas. To vienmēr jums kāds vietējais pilsētas iedzīvotājs pateiks, uzņemot jūs kā viesi savā pilsētā. Stambula ir Osmaņu impērijas uzplaukuma laika simbols, turklāt skaistākās tulpes aprīlī nav tikai Nīderlandes dārzos, bet arī Turcijā.

Stambula ir patīkams juceklis ar garšām, krāsām, skaņām, iedvesmojošiem skatiem un cilvēkiem. Vienkopus sajaucas viss – Zelta raga līcis, kalni, modernas augstceltnes, senatnīgas pilis un mīkstu paklāju izklātas mošejas. Turki, laipni smaidot, pasniedz tēju un cienā ar saviem saldumiem. Ik pa laikam saprotot, ka atkal esmu apvesta ap stūri. Jā, tā gadās, jo turki ir tik izmanīgi tirgotāji un stāstnieki. Stambulas nevajag daudz, bet reiz būt un baudīt šo pilsētu, noteikti vajag gan.

CEĻOJUMA PROGRAMMA  |  7.-11.04.2025  |  5 DIENU AVIO CEĻOJUMS

1. DIENA - 07.04.2025. - PIRMDIENA

Plkst. 9.10 – tikšanās lidostā “Rīga”.

Plkst. 11.10-14.35 – lidojums Rīga-Stambula.

Transfērs no lidostas uz viesnīcu. Kad būsim iekārtojušies viesnīcā, dosimies baudīt Stambulas vecpilsētas ieliņas, rakstoto paklāju veikalus, saldumu bodes un tradicionālos ēdienus.

Staigājot pa Stambulas ielām, nepamanīti nepaliks krāsainie, krāšņie un turku paklāji un ne velti, jo paklāju pīšanas mākslas attīstībai Osmaņu impērijā bija dažādi iemesli gan no dabas, gan reliģijas un ekonomikas viedokļa. Paklāji saistījās ar katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi, jo turki tos lietoja ne tikai kā grīdas segu, bet apsedza arī sienas un iekāra durvīs. Tos tik plaši izmantoja tādēļ, ka pastāvēja ļoti liela gaisa temperatūras atšķirība starp dienu un nakti, kā arī starp dažādiem gadalaikiem. Vieni no pasaulē iecienītākajiem paklājiem ir Herekes paklāji, kuri tiek izgatavoti ar rokām un tiek uzskatīti par labākajiem zīda paklājiem.

Tas, kas šajās dienās būs jābauda un noteikti jāatved uz mājām – vietējie saldumi, kas patiešām ir debešķīgi gardi. Viens no tradicionālajiem turku saldumiem ir halva. Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no senākajiem Austrumu saldumiem, jo pirmās ziņas par halvu pieejamas jau no 7. gadsimta. Tiek stāstīts, ka sensenos laikos, kad vecais Hotabičs uz sava burvju paklāja lidinājās virs tuksnešiem un Aladins pulēja savu burvju lampu, jau tad turku sultāns pats baudīja un savu harēmu cienāja ar halvu, kuru gatavoja no žāvētām un sasmalcinātām eļļas augu sēklām un saputotas karameļu masas.

Ļoti gards turku saldums ir lukums, kas ir viens no vecākajiem zināmajiem saldajiem kārdinājumiem konditorejas pasaulē. Šis kārums ir dažādām leģendām apvīts – viena no tām vēsta, ka 14. gadsimtā kāds drosmīgs jaunietis izpirka savu mīļoto, kura tika sagūstīta un nogādāta karaliskajā pilī, iekārdinot ļauno ķēniņu ar neticami garšīgu delikatesi – lukumu. Lukuma gatavošanas process sākas ar to, ka uzvāra ūdeni ar cukuru un citronskābi. Lai maisījumu iebiezinātu, tam pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu kukurūzas cieti. Tad lukumam pievieno aromatizētājus - to klāsts sniedzas no rožu, zemeņu un mandarīnu garšas līdz banānu, bergamotes un pistāciju garšai. Dažreiz tiek pievienotas arī krāsvielas, šokolāde vai grauzdēti rieksti. Gatavo saldumu parasti pārkaisa ar pūdercukuru vai smalkām kokosriekstu skaidiņām.

Noteikti Stambulā jānobauda baklava jeb pahlava, kuras pirmsākumi meklējami Bizantijas impērijā. Osmaņu impērijas laikos recepte tika uzlabota, un tieši šī versija ir pamatā mūsdienu turku baklavas receptūrai. Šis leģendārais konditorejas izstrādājums tiek gatavots, pildot plānas folo mīklas kārtas ar sasmalcinātiem riekstiem, piemēram, pistācijām, mandelēm vai lazdu riekstiem un saldinot ar sīrupu vai medu.

Noslēdzot stāstu par dažādā veida turku saldumiem, jāpiemin arī kunefe vai kunafa, kas ir viens no turku iecienītākajiem desertiem. To visbiežāk gatavo kā kūku, pēc tam sagriežot gabaliņos, bet reizēm veido arī kā mazākas kūciņas, kas pildītas ar dažādiem pildījumiem. Tradicionāli šo desertu gatavo no siera, kas ir vietējais mocarellas analogs, sviesta un cukura sīrupa.

Baudot Stambulas ielas, pamanīsiet arī gana daudz kaķu un patiesi - Stambula tiek saukta arī par kaķu pilsētu, jo tajā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši murrājošo dzīvniku, kas cīnās gan ar grauzējiem pilsētas ielās, gan ir iemīļoti vietējiem ļaudīm. Daudzās vietās pilsētā var redzēt speciālas kaķu mājas un aplociņus, kur četrkājainie draugi bezbēdīgi dzīvo un laistās saulītē.

Lai labāk izprastu pilsētas apjomu un skatus, iesakām doties braucienā ar kuģīti (apmēram pusotra stunda) pa Bosfora šaurumu. Tas ļaus saprast, cik milzīga ir šī pilsēta, un arī uz brīdi pabūt Āzijā, īpaši, ja tajā nekad nav būts agrāk. Kuģītis parasti izbrauc pa šaurmu līdz pat Sultāna Mehmeta tiltam – pa ceļam var vērot Dolmabahce pili, kurā vēl pabūsim, kā arī citus krāšņus namus, mošejas un parkus.

Biļetes cena: ≈ 15 EUR/pers.

Brīvais laiks arī vakariņām un atpūtai.

2.DIENA - 08.04.2025. - OTRDIENA

Brokastis.

Šodien baudīsim tulpes un Stambulas skaistākās vietas. Emirgan parks ir izslavēts kā viena no galvenajām vietām, kur redzēt krāšņos tulpju paklājus, turklāt nav melots, ka Stambulā pavasarī tulpju dobes pilsētas parkos ir tikpat krāšņas kā Amsterdamā. Pastaiga parkā un krāsaino tulpju apbrīnošana. Tiesa jāteic, ka šajā laikā Stambulā ierodas daudz ļaužu, kas vēlas redzēt tieši košās tulpju un narcišu dobes.

Dienas turpinājumā apskatīsim baroka stilā celto Ortakējas mošeju un Dolmabahčes pili. Abas skaistas un apbrīnojamas vietas, kas grezno Stambulas dažādo arhitektūras seju. Esot šīs mošejas tuvumā ieteiksim baudīt arī kādu vietējo ēdienu – “turku kartupeli”.

Dolmabahčes pils atrodas Bosfora jūras šauruma Eiropas puses rietumos. Pils no 1853. līdz 1923. gadam kalpoja kā Osmaņu impērijas sultāna rezidence un valsts administratīvais centrs. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma to kā savu rezidenci izmantoja arī Turcijas dibinātājs un pirmais prezidents Mustafa Kemals Ataturks. Pils lielajā ceremoniju zālē joprojām apskatāma pasaulē lielākā Bohēmijas kristāla lampa, kuru sultānam uzdāvināja Lielbritānijas karaliene Viktorija. Lampā iebūvētas 750 spuldzes un tā sver 4,5 tonnas. Dolmabahčes pilī joprojām atrodas lielākā Bohēmijas un Bakaratas kristāla lampu un stāvlampu kolekcija pasaulē un pat galvenās kāpnes izgatavotas no Bakaratas kristāla.

Ieejas biļetes: ≈ 20 EUR. Ekskursijas laikā tiek izsniegts audio gids angļu vai krievu valodā.

Brīvais laiks vakariņām un atpūtai.

3.DIENA - 09.04.2025. - TREŠDIENA

Brokastis.

Šo dienu sāksim ar mošeju apskati.

Stambulas mošejas patiešām ar maģiskām skaņām ik dienu atgādina vietējiem cilvēkiem doties uz lūgsnām. Sultāna Ahmeda mošeja tiek saukta arī par Zilo mošeju, jo tās apdare veidota no flīzēm ar zilu ornamentu apgleznojumiem. Mošeja celta no 1609. līdz 1616. gadam, sultāna Ahmeda I valdīšanas laikā. Ieejot mošejā, visiem jānovelk apavi, kā arī sievietēm jāapsedz galva ar lakatu.

Turpat līdzās atrodas Svētā Sofija jeb Svētās Gudrības katedrāle. Šī tiek uzskatīta par vienu no diženākajām pasaules celtnēm. Svētās Sofijas katedrāli mākslas vēsturnieki dēvē par astoto pasaules brīnumu. Mēdz teikt, ka pat tās dēļ vien esot vērts doties uz Stambulu. Mūsdienās redzamās  katedrāles ēkas celtniecība aizsākās tālajā 532.gadā. Pirms tam šajā vietā jau bija bijušas divas baznīcas – 360.gadā celtā gāja bojā ugunsgrēkā, bet 415.gadā atjaunotā tika nopostīta nemieru laikos. Trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgāks. Celtniecība norisinājās imperatora Justiniāna valdīšanas laikā. Kā ikviens Romas imperators arī Justiniāns vēlējās apsteigt savus priekšgājējus uzcelto ēku vērienīgumā un varenumā. Justiniāns vēlējās, lai viņa jaunā bazilika būtu pati pilnīgākā, pati skaistākā, pati varenākā ēka visā impērijā un tās kupolam bija jākļūst par vislielāko visā Bizantijā. Tā tas arī notika - Svētā Sofija ir viens no varenākajiem izdzīvojušajiem Bizantijas arhitektūras paraugiem. Īpaša vēsturiska nozīme piešķirta tieši iekšējai apdarei — mozaīkām un marmora pīlāriem un apšuvumiem, celtniecībā tika izmantoti paši dārgākie materiāli, kas šurp tika atgādāti pat no visattālākajām impērijas vietām. Katedrāle bija lielākā pasaulē tūkstoš  gadus, līdz tika uzbūvēta katedrāle Seviļā. Pats Justiniāns arī pieredzēja celtniecības pabeigšanu un vēsturē ir pat saglabājies precīzs datums, kad notika pirmā iesvētīšana – 537.gada 27.decembris.

Turcija nav iedomājama bez tirgošanās gara. Un Lielais Bazārs ir tāds brīnums, kas stiepjas piecu kilometru garumā. Tajā tirgo visu, sākot no tējas kannām, saldumiem un garšvielām līdz paklājiem, apģērba un elektronikas precēm. Jā, teiksiet, ka turku tirgotāji ir uzmācīgi, bet tāda ir viņu tautas tirgošanās kultūra. Te drīkst nogaršot, degustēt, piemērīt un beigās arī nokaulēt pirmo pateikto cenu. Baudīsim plašo tirgu un varēsiet arī iepirkties.

Netālu no lielā bazāra atrodas arī Suleimana mošeja, kuru vēlēsieties apmeklēt. Šī mošeja būs īpaši interesanta tiem, kuri skatījušies TV seriālu “Lielsikais gadsimts”.

Šajās dienās noteikti baudīsiet arī turku tēju, kas kļuvusi par nacionālās kultūras neatņemamu sastāvdaļu un obligātu ikdienas dzīves atribūtu. Lai kur arī jūs neietu, kā viesmīlības un īpašas uzmanības, cieņas un draudzības simbols ir saimnieka pasniegta tējas glāze. Turku tēju var iegādāties arī dažādos veikaliņos un tirgū. Tējas ražošana Turcijā aizsākusies Turku republikas agrīnajos gados, kad par tās ražošanas centru kļuva Melnās jūras austrumu piekraste, kur tiek audzētas milzīgas tējas plantācijas. Pirmā tējas fabrika Turcijā tika uzbūvēta 1947. gadā Rize pilsētā, kur līdz 1965. gadam ražošana bija sasniegusi tādus apjomus, kas pilnībā spēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc šī burvīgā dzēriena.

Savukārt dienas noslēgumā dosimies vērot dervišu dejas, bez kā īsti arī Stambulas apmeklējums nav iedomājams. Lai arī derviši Turcijā ir aizliegti, šie īpašie dejojumi tūristiem un interesentiem tiek rādīti kā šovs, kas parāda vienu no valsts senajām tradīcijām.

Derviši ir kas līdzīgs askētiskiem, filozofiskiem mūkiem, kas sevi ziedo pilnveidei un palīdzībai citiem, atmetot visu laicīgo un materiālo. Viņiem nav jādzīvo klosterī, bet gan jānodod savas zināšanas citiem un jāpalīdz, kā vien spēj, bez ārišķības un izlikšanās. Protams, viņi nododas lūgšanām, bet būt par dervišu vairāk nozīmējot pievērsties konkrētam dzīvesveidam, nevis ticībai. Protams, parasti tie ir musulmaņi. Savukārt slavenā deja-bezgalīgi ilgā griešanās patiesībā ir meditācija, kurā nedrīkst traucēt. Cilvēks ieiet tādā kā afekta stāvoklī un griežas ap savu asi bez apstājas. Vēsturiski tā veidojusies ka skumju izpausme par izcila skolotāja nāvi.

Ieejas biļete: ≈ 35 EUR/pers.

Kādā no vakariem iesakām nobaudīt tradicionālos turku kebabus, kas ir uz oglēm vai citā veidā cepta vai grilēta gaļa pēc Tuvo Austrumu, centrālās Āzijas un Dienvidāzijas tautu tradīcijām. Kebaba pagatavošanai parasti izmanto jēra vai liellopu gaļu, bet atsevišķās receptēs pamatā ir vistas gaļa vai zivis. Sakarā ar ticības aizliegumiem, musulmaņi un jūdaisti kebabu negatavo no cūkgaļas. Restorānos iespējams baudīt arī kebabu uz iesma.

Vakara atpūta pēc pašu ieskatiem.

4.DIENA - 10.04.2025. – CETURTDIENA

Brokastis.

Šodien dosimies apskatīt vēl kādu Stambulas šedervru - Topkapi pili un parku.

Iepriekšminēto pili arī zinās tie, kuri savulaik skatījās turku seriālu “Lieliskais gadsimts”, jo šī seriāla peripētijas norisinās fantastiskajā Topkapi pilī Stambulā. Topkapi pils šobrīd ir iekārtota kā vērienīgs muzejs, kas vienlīdz kalpo par lielisku iemeslu tās apmeklēšanai. Šī pils glabā iespaidīgus impēriskos dārgumus un relikvijas. Lai gan ne visas 400 Topkapi pils telpas ir atvērtas, tās apmeklējot var pārņemt dažādas sajūtas un iespaidi, taču lielākā daļa sajūt zināmu melanholiju, neskatoties uz milzu pils kompleksa skaistumu un eleganci. Laika gaitā šai pilī ir mitušas vairākas personas ar bezlimita varu, kuras pārdekorēja pils telpas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, liela daļa interjera nu ir pārklāta ar keramikas flīzēm, un dažas no ejām ir aiztaisītas un vairs nav izmantojamas. Tomēr, vēl aizvien pilī var aplūkot 400 harēma istabas, kuru nosaukumi vien izraisa interesi - Melno galminieku mošeja, Melnā einuha dārgumu glabātāja dzīvoklis, Melno einuhu-sultāna sagaidītāju dzīvoklis, Ziloņu māja, Četrdesmit kolonnu vieta, Džinu konsultāciju istaba. Kad skaistuma un informācijas par daudz, uzmeklējiet kādu no koridoriem, kuri izved kādā no daudzajiem ārā pagalmiem, un ieelpojiet dziļi - arī šeit jūtama ne tikai skaisto apstādījumu, bet arī vēstures smarža. Iesakām uzmeklēt pagalmu, kas harēma laikos bija paredzēts ekskluzīvi sultāna favorītēm - no tā paveras lielisks skats uz Bosfora šaurumu.

Ieejas biļetes: 20 EUR/pers.

Vēl šajā dienā vēlamies aizvest uz kādu nesen restaurētu un apbrīnojamu vietu, kas slēpjas zem Stambulas. Tā ir Bazilikas cisterna, kas ir 6. gadsimtā uzcelta Konstantinopoles ūdensapgādes tvertne, kas atrodas pazemē. Bazilikas cisterna ir viena no vislielākajām senās Konstantinopoles pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa akveduktiem no apkārtnes piegādāja pilsētai.

Te saglabājušās arī senās kolonnas, pazemes ūdens valstību izgaismo dažādas krāsas prožektori, kas šo vietu padara neatkārtojamu.

Ieejas biļetes: ~ 15 EUR/pers.

Suvenīru, saldumu iegāde mājiniekiem. Vakara atpūta pēc pašu ieskatiem.

5.DIENA - 11.04.2025. – PIEKTDIENA

Brokastis viesnīcā.

Brīvais laiks Stambulas vecpilsētas baudīšanai.

Pusdienlaikā došanās uz lidostu.

Plkst. 16.05 - tiešais lidojums Stambula - Rīga.

Plkst. 19.15 - atgriešanās Rīgā.

***

• Valoda -Turku, bet var sazināties arī angļu valodā tūrisma vietās.
• Valūta- turku Lira, bet daudzviet pieņem arī eiro.
• Musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti.
• Turcijā apmēram 300 dienas gadā spīd saule, tāpēc peldēšanās sezona ilgst no maija līdz novembrim.
• Pēc maltītes restorānos pie kases visbiežāk stāv kolonja (odekolonam līdzīgs šķidrums, ar kuru apslaka rokas, lai tās nesmaržotu pēc ēdiena. Nereti arī pirms ēdiena pasniegšanas namamāte mājās nomazgā rokas ar kolonju).