Maroka – apbrīna vērta zeme
Mareks saka paldies Ceļojumu sajūtu aģentūrai “Travel Biiz” par izstrādāto maršrutu un
stāsta, ka izbaudīja gan okeāna viļņus, gan paisumu un bēgumu, baudot izslavēto
Legziras pludmali, gan nelielu smilšu vētru, dodoties uz Paradīzes ieleju īrētā
automašīnā un klausoties viņu tradicionālās dziesmas un regulārās lūgšanu
pārraides radio. Sastapti gan vietējie tirgotāji, kas aicināt aicina kaulēties
un tagad Mareks zina, ka sākotnēji prasītā cena var strauji krist. Tas gan
neattiecas uz pārtikas precēm, par tām nav pieņemts kaulēties.
“Tirgū vēlējos iegādāties džemperi un sākotnēji par to tika prasīti 65 eiro. Es pie sevis ātri apdomāju, cik par tādu jaku būtu gatavs maksāt un nolaidu cenu vēl zemāk, piedāvājot pirmo summu 20 eiro. Kaulēšanās rezultātā to iegādājos par 25 eiro un jutos apmierināts. Tūristu un tirgošanās vietās var iztikt ar angļu valodu, taču frāzi “la shukran” ( no arābu valodas tulk. – nē, paldies) vajadzētu iemācīties. Tāpat jābūt gatavam, ka tūrists tiek pamanīts uzreiz un tam mēģinās pārdot visu. Tāpat neieteiktu uz Maroku doties mūsu latviešu blondīnēm vienām pašām, jo uzmanība īpaši sievietēm tiek pievērsta ļoti daudz un pat uzbāzīgi,” smaidot saka Mareks. Un norāda, ka uz Maroku devās februāra beigās un tur pavadīja neaizmirstamas brīvdienas. “Tiesa gan man varbūt nepaveicās ar ļoti labiem laika apstākļiem, jo Marokā šajā laikā bija +15 līdz + 22 grādi. Taču tāpat paspēju pabaudīt gan pludmales, gan nedaudz iedegt,” saka Mareks.
Viņš bilst, ka Marokā viss bijis mierīgi un norāda, ka ņemot vērā notiekošās politiskās un ekonomiskās reformas, Maroka ir viena no vismierīgākajām valstīm šajā reģionā.
Mareks Lazdenis stāsta, ka šajā laikā paspēja sastapt vietējos berberus, kalnu iedzīvotājus. Tāpat pabaudījis atmosfēru vietējās kafejnīcās, kur vietējie nesteidzīgi bauda ierasti saldu piparmētru tēju. Nepamanītas nepaliek daudzās mošejas un bilst, ka teju 99 procenti no iedzīvotājiem ir musulmaņi.
“Sakumā neierasti liekas skaļie saucieni uz lūgšanām, bet pie tā pamazām pierod. Tā ir cita ticība, kultūra un tradīcijas. Uz to viennozīmīgi jābūt gatavam,” saka Mareks.
Runājot par skaisto dabu, pludmalēm, Mareks min pasaulē slaveno Legziras pludmali, kas atrodas netālu no Sidi Ifni un kura jābauda un tikai jābauda.
“Tas ir kaut kas īpašs. Šī pludmale ir slavena ar saviem milzīgajiem arkveida veidojumiem, kuru galvenais autors nenoliedzami ir okeāns. Prātā palikuši milzīgi viļņi, akmeņi un okeāna spēks. Tāpat mūs pārsteidza Paradīzes ieleja un skaistie Atlasa kalni. Daba patiešām tur ir apbrīnas vērta,” saka Mareks un stāsta par garšvielu tirgiem, kur acis žilbst no krāsu bagātības. Tiesa gan, vietējā virtuve ne katram var iet pie sirds. Daudz ēdienos tiek izmantotas ķimenes. Uz galda bieži tiek likts sāls un čili. Tāpat daudz tiek uzturā lietoti visdažādākie augļi, saknes, saldumi, gaļas ēdieni no liellopiem, aitām, vistām. Cūku Marokā kā jau islama valstī nav. “Esot Marokā no ēdieniem jānogaršo tadžina, kuskus, harira (zupa), kefta (gaļas bumbiņas) un daudz augļu,” bilst ceļotājs.
Mareks norāda, ka laika apstākļu ziņā ieteicamākais ceļojuma laiks ir septembris, oktobris un no marta līdz jūnijam. Jūlijā un augustā tur ir ļoti karsts, savukārt ziemas mēnešos mitrs.
Teksts: Liene Lote Grizāne, Ceļojumu sajūtu aģentūra “Travel Biiz”
Foto: Travel Biiz
CEĻOJUMA FOTO GALERIJU VARI APSKATĪT ŠEIT!