Esam šobrīd Marokā Ramadāna laikā, kas mūs kā ceļotājus īsti neietekmē. Taču vietējie ļaudis šajā laikā ievēro atšķirīgu dienas un, galvenokārt, ēšanas ritmu. No saullēkta līdz saulrietam nedrīkst ēst, padzerties.

Cienot savus kolēģus, viņu valsts tradīcijas, kultūru, paradumus, arī es šo nedēļu būšu sekojusi Ramadāna noteikumiem un jāteic, ka pati ideja, pagaidīt, paciesties, kad tad varēs ēst, ir raksturu audzinoša. Vietējie man skaidro, ka Ramadāns māca ne tikai nomierināt prātu, atteikties no ēšanas (ūdens nedzeršana karstā dienā ir grūtākais), bet saprast, ka arī dzīvē pēc grūtībām, smagiem brīžiem nāks labais. Ir tikai jāpaciešas.

Vēl runājam par to, ka musulmaņiem Ramadāna gavēnis ir viens no striktiem noteikumiem, viens no pieciem islāma pīlāriem. Man - tā ir izvēle. Viņi man smaidot saka, ka “izvēle” pēc būtības ir sarežģītāka, nekā “likums,noteikums”. Man sanāk

Gavēšana šeit ir obligāta visiem ticīgajiem, izņemot vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, grūtniecēm un, protams, mums, ceļotājiem!

Esam visa grupa ceļā no skaistas dienas mūsu Marokas ceļojumā. Ar autobusu atgriežamies Marakešā, saulīte noriet un, braucot caur ciematiņu, dzirdam mošeju aicinājumu, ka vietējie drīkst ēst. Šoferītis ar mūsu vietējo pavadoni apstādina autobusu un steidz turpat ceļmalā nopirkt dateles un ūdeni. No autobusa aizmugures atskan kādas grupas ceļotājas balss (Baibiņ!): “Nu, padotiet taču Lienei šokolādes batoniņu, lai nenoģībst!” Batoniņš tiek padots uz priekšu, bet aizmurē sēdošais puisis to paņem (Artis) un visiem autobusā saka: “Vēl 4 minūtes viņa nevar ēst! Lai paciešas!’ Un vai tad grupu vadītāji neprot paciesties?!

Tā, nu, domājot par izvēlēm, Lieldienu tuvošanos Latvijā un mūsu gavēni, baudām Maroku. Ceļot patiešām ir skaisti! Ceļošana māca domāt un iedziļināties! Māca pieņemt un saprast.

Mūsu ceļojumi: www.travelbiiz.com